Kā piemānīt CSSD inspektora alkometru:
Vienoties par abpusēji apmierinošu naudas summu – atkarīgs no alkometra rādījuma, inspektora alkatības, diennakts stundas un citiem peldošiem faktoriem. Turklāt alkometrs būs ne tikai piemānīts, bet rupji piesmiets. Principiāla (bet teoriju līmenī) inspektora gadījumā vienoties, ka esat pie velosipēda stūres – sods būs, bet mazāks, tiesības neskartas. Ieteicams pirms tam izlasīt NLP bāzes līmeņa kursu.

Kā iegūt parakstu uz vajadzīgā dokumenta:
Novietot uz pretējās puses vēdera gludekli un līksmi vēzēt tā dakšiņu rozetes virzienā. Parakstīs garantēti. Otrs variants – sastādīt dokumentu tā, lai pretējai pusei nebūtu jālieņ pēc vārdnīcas cenšoties izprast vai frāze „Rabindranata Tagores metafizisko paradigmu posteksistenciālie diskursi” nozīmē uzaicinājumu uz sodomiskām izklaidēm vai vienkārši uzmešanas mēģinājumu. Vēl – turēt doto vārdu. Tad uzticēsies bez visādiem līgumiem.

Kā ātri un viegli iemigt:
Varianti ir vairāki. Vienkāršākais – pievilkt seju līdz grīdai un tad tiešām iemigsiet ātri un viegli. Pamosties būs grūti – bet tas jau ir nākamais jautājums. Sarežģītāks variants – visu dienu strādāt (strādāt, nevis funkcionēt ofisa planktona režīmā boloties monitorā). D8 stundas slodzes – it sevišķi svaigā gaisā – un miega pele apsegs jūs ar aizmirstības pēli minūti pēc galvas novietošanas uz mīkstas virsmas.

Kā iemācīties agri celties:
Vienkārši agri piecelties. Tiesa, pirms tam sevī jāaudzina tādas rakstura īpašības kā rakstura stingrība, atbildības sajūta par savām darbībām, pašdisciplīna un visādas tādas nūģiskas īpašības, ar kurām cilvēki ar augstu garīguma līmeni organismā cenšas sevi neapgrūtināt. Viņiem nākamā metode – saviesīgi pasākumi līdz rītam, bet strādā tikai līdz zināmam vecuma – vēlāk ķermeņa čaula sāk brakšķēt un lūzt kā rezultātā pamošanās notiek ap plkst. 17. Papildus variants – agri iet gulēt un pirms tam nesaēsties karbonādes – stāsta, ka palīdzot.

Īsteniem indiāņiem visur ir labi...

Īstenam Ebhrejam visur košers,
īstenam Gruzīnam visur šašliks,
īstenam Taivānim visur ķīnieši,
īstenam Olbānim visur preveds,
īstenam Indusam visur sanskrits,
īstenam Francūzim visur šansons,
īstenam Kanādietim visur hokejs,
īstenam Ķīnietim visur pin-pongs,
īstenam Amītim visur hot-dogs,
īstenam Fašistam visur kaput,
īstenam Jāpānim visur banzai,
īstenam Gaskonim visur duelis,
īstenam Krievam visur pudele,
īstenam Latvietim visur nelabi,
īstenam Arābam visur piķis,
īstenam Polim visur stiķis,
īstenam Brazīlim visur futbols,
īstenam Francūzim visur amūrs,
īstenam Holandietim visur kāsis,
īstenam Muminam visur midzenis,
īstenam Budistam nekur nekad nekas.

Bet patiesībā jau ir tā:

Pie tam - lai izveiktu demotivatora uzdevumu - vēl zem plastiskā ķirurga naža jāguļas...

Nekas šai bēdu ielejā nav viegli, bet KĻŪT PAR DĀMU .

Tad jau labāk uz mežu, kur ... e ēē viss ir savādāk.

Njā, šai sakarībā nedaudz kustīgo bildīšu par izdzīvošanu mežā:

Vienatnē pie mežonīgās dabas krūcs.

1. aliņš

iet iekšā samērā viegli, tu jūti garšu un pamazām remdē savas slāpes. Pēc pirmās pudeles tev parādās mazliet optimistiskāka domāšana un vēlme kaut ko darīt (bet vēl tu to nedari)

2. aliņš

tu dzer, dzer un izdzer, garša vēljoprojām liekas patīkama, pudele tukša, tagad jau tu esi daudz atvērtāks, parādās mazliet pofigistiska atieksme pret to, ko par tevi domās citi, bet tu vēl rāmjos turies.

3. aliņš

šis iekšā jau iet ar tādām kā grūtībās, bet nu iet, garšai tu nepievērs uzmanību, tikai tam, ka pudele pamazām iztukšojas, ja tu sēdi un nekomunicē ne ar vienu uz doto brīdi, tad noteikti sāksi lasīt to, kas uzdrukāts uz pudeles, kaut arī tu to jau simtiem reižu esi izlasījis.Var būt arī tā, ka paskatoties uz kādu tevi parauj smieklu lēkme, vienkārši ne no kā tu sāc smieties kā tāds trakulis.

Le video qui est très populaire aujourd'hui

Nē, ne zvaigznes mani vadīja, nē, ne ticība man palīdzēja,
Es nekad neticēju jebkam, izņemot nenovēršamu neatlaidību,
Paskaties uz tiem, kas lūdzas, pajautā Visaugstākajam,
Nedaudz par vēlu liet asaras un kritizēt niecības.
Vienkāršāk ir vienkārši gaidīt, vienkāršāk vienkārši sludināt savus uzskatus,
Nekā piecelties, sāk darīt un manīt tendences.
Es cienu gudrus cilvēkus neatkarīgi no viņu reliģiskās piederības,
Bet nesaprotu tos, kas kļuvuši par savas reliģijas ķīlniekiem.
Es cienu nepakļāvīgos, kuri izvēlējušies savu ceļu,
Godavīrus, kas cieši turas pie saviem uzskatiem.
Ēkas, juvelierizstrādājumi un slaktiņi tā kunga vārdā.
Es nesaprotu iemeslus, es ticu, ka viss vislabākais jau tāpat pieder man.
Tāpat es ticu draudzībai, es zinu cenu principiem,
Un neko tur nevar darīt, ja kādam ir iespējas pazemot.
Slapjas acis atduras ceļgalos, tās atzīst visus savus grēkus,
Bet augstsirdīgs cilvēks atradīs sevī spēku piedot tām.
Es nemeklēju paradīzi, man nav nekādu ilūziju,
Es vēlos, lai viss piepildās šeit, tā ir mana vienīgā motivācija.
Katra reliģija ietver sevī ticību un tādēļ es cienu visas konfesijas,
Būtībā esmu izaudzis ārpus ticības un manī vēl joprojām ir augsne šaubām.
Neticēju nevienam dievam, ne arī daudziem, izvēlējos palikt ateists,
Līdz reiz atklāju īsteno Siddharti stāstu.
Es ticu, ka mums visiem ir vairākas dzīves, bet nevaru pateikt kuru no tām dzīvoju šobrīd,
Es gribētu iemantot savu ceļu, bet nevaru pateikt uz kura atrodos šobrīd,
Grūti meditēt ja tevi vajā viena un tā pati doma,
Mans debesis klāj mākoņi, kas aizsedz patiesību.
Es jūtu savu pretrunīgumu, es saprotu iemeslus
Savstarpējā sasaistība un nepastāvīgums.
Bet visas teorijas sabrūk pelnos reālas pieredzes priekšā,
Viss, ko meklēju jau ir manī, atsvabināšanās jau ir manī.
Es ticu saprātam un eksistencei,
Domāt, ka mēs esam vienīgie, vienmēr nozīmē nostādīt sevi pāri visiem
Man stāsta par okultismu, paranormālām parādībām, ezotērisku,
Bet katram ir tiesības redzēt savā ticībā pārejamību (efemērismu?)
Es neesmu redzējis dievišķo gaismu un vēl mazāka ir varbūtība, ka ieraudzīšu tos, kas staigā pa ūdens virsu.
Man ir stāstīts par kariem, kuri notika tā vārdā, kurš mīt debesīs.
Par augsti attīstītām „mežonīgajām" tautām, kurām triecās svēto rakstu bliezieni,
Par teritorijām, kuras okupē fanātiķu pūļi.
Sašķeltā Palestīna, saplēstā gabalos,
Labais pret slikto, atkal un atkal mē redzam to,
Dogmas un taboo, tautas uz ceļiem,
Nepiedodami agresīvas darbības, kuras kļūst no dienas dienā nepiedodamākas.
Atcerieties nacistu vadoņu slēpšanu, ko sedza Vatikāns,
Puritāņi diktē savus likumus no stipro valstu skatupunkta,
Bija tamplieru laiks, to tagad ir nomainījis talibans,
Es esmu par to, lai palīdzētu, nevis par konfliktu starp austrumiem un rietumiem.
Ja tajā visā ir kāds joks, tad tas ir pārāk nesmieklīgs.
Tevi vai nu apspiež islāma „pavēle „ „fatva", vai nu tu sēdi uz apsūdzēto sola.
Es nezinu, vai atkal mūsdiena plaukst cenzūra,
Kad grāmata vai zīmējums var tevi nonāvēt,
Es ticu, ka cilvēkam ir jāspēj brīvi domāt, neatkarīgi no tā vai viņa domas ir pareizas vai nepareizas,
Es pats sev esmu saimnieks un pats izvēlos, ko cienīt un ko ne,
Bet ļaujiet man dzīvot racionālā pasaulē, cieniet manu brīvību,
Un es savukārt pievēršu acis uz jūsu dzīvesveidu..

• Mums nav ne mazākās nojausmas, kur ir mūsu somiņa.
• Mēs ticam, ka dejošana mētājot rokas virs galvas, gorot pēcpusi un kliedzot "juu-huu", ir patiešām seksīgākais deju solis.
• Mēs pēķšņi nolemjam, ka vēlamies kādam sadot pa galvu un no visas sirds arī ticam, ka patiešām varam to izdarīt.
• Pēc mūsu pēdēja dāmistabas apmeklējuma, mēs secinam, ka nu jau izskatamies vairāk pēc noklīdušas palaistuves, nekā pēc dievietes, kuras mēs bijām pirms dažām stundām.
• Mēs nometam savu 3:00 nakts sviestmaizi uz zemes (kuru mēs ēdam, kaut gan nav nemaz neesam izsalkušas), tad to paceļam un turpinam ēst.
• Mēs sākam raudāt un teikt visiem cik ļooooti mēs viņus mīlam.
• Mēs stipri sajūsminamies un sākam lēkāt ik reizi, kad sāk skanēt jauna dziesma, jo "Ak mans Dievs! Es dievinu šo dziesmu!"
• Mēs esam atradušas dziļu un garīgu saikni ar nūģi, kas sēz mums blakus.